Starptautiskā Sieviešu diena

 Jau Senajā Romā bija īpaša diena sievietēm – to svinēja matronas, tas ir, brīvi dzimušas, precējušās sievietes; viņas no vīriem saņēma dāvanas, mīlestību un sevišķu uzmanību. Dāvanas saņēma arī verdzenes, turklāt mājas māte atļāva verdzenēm šai dienā atpūsties. Tērpušās labākajās drānās, ar vainagiem galvās, romietes devās uz dievietes Vestas templi (Vesta – ģimenes pavarda sargātāja).




 Pirmais vēsturiskais notikums šajā dienā saistīts ar sieviešu mēģinājumu runāt par savām tiesībām – Ņujorkas tekstilrūpnīcu strādnieces 1857. gada 8. martā devās protesta gājienā. Iemesls gājienam – zemās algas un slikti darba apstākļi; vīrieši jau izcīnījuši sev 10 stundu darba dienu, bet sievietēm joprojām bijis jāvergo 16 stundas dienā. Divus gadus vēlāk martā sievietes nodibinājušas savu pirmo arodbiedrību. 

Šobrīd oficiāli valsts svētki šī diena ir: Gruzijā, Albānijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Kamerūnā, Ķīnā, Kubā, Itālijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Maķedonijā, Moldovā, Mongolijā, Melnkalnē, Krievijā, Serbijā, Tadžikistānā, Ukrainā, Uzbekistānā (sasaistot to ar Mātes dienu) un Vjetnamā.

Itālijā šajā dienā vīrieši dāvina sievietēm dzeltenas mimozas. Daudzās valstīs, kā Bosnija un Hercegovina, Brazīlija, Bulgārija, Horvātija, Igaunija, Lietuva, Polija, Maķedonija, Moldova, Melnkalne, Rumānija, Krievija, Serbija, Slovākija, Slovēnija pieņemts dāvināt sievietēm puķes. Sievietes bieži saņem dāvanas arī no kolēģiem. Skolās šajā dienā dāvina puķes un dāvanas skolotājām.

Līdz 2008. gadam Latvijā Starptautisko sieviešu diena oficiāli nesvinēja ideoloģisku apsvērumu dēļ, saistot to ar PSRS okupācijas mantojumu, tomēr kopš 2008. gada tā oficiāli atzīta par atzīmējamu dienu, taču ne brīvdienu. Tradicionāli 8. martā sievietes tiek sveiktas ar ziediem un laba vēlējumiem.